– Atceries… – čukstēja mazais Eņģelis. – ja pēkšņi tev ir sajūta, ka esi pazaudējies…. pazaudējies laikā, telpā, domās, cilvēkos, sapņos, cerībās, garastāvokļos, ceļos, mūzikā, mīklās, attiecībās…
Ja pēkšņi tev šķitīs, ka tevi ir pazaudējuši šajā lielajā pasaulē…
Atceries to, ka kāds – noteikti īstajā laikā – tevi atradīs! … ar labu vārdu… patiesu un siltu skatienu … maigu pieskārienu … stipru un drošu plecu … stiprām, tevi auklējošām rokām… vai gaišu smaidu … vai tīra auksta ūdens glāzi karstā vasaras dienā … vai aizraujošu melodiju … vai valdzinošu meža aromātu … vai okeāna elpu … vai klusu čukstu, kurā varēsi atpazīt senas pasakas un aizraujošus stāstus … saules glāstus vai maigus apskāvienus … tauriņa spārnu vēzienus … vai vienkārši pastieptu roku … atvērtu plaukstu …
Šai milzīgajai pasaulei ir viens brīnumains mazs noslēpums … Ja tev kādreiz šķitīs, ka tevi ir pazaudējuši, atceries: tas, kurš tev vajadzīgs, noteikti tevi atradīs … Un noteikti īstajā laikā …
Tāpēc, ka mums katram ir kāds cilvēks, kurš īstajā laikā mūs atrod …
Olga Meškovska Pjatakova
Avots: Счастливый психолог
Tulkoja: Ginta Filia Solis
