Ko pēc Freida teorijām nozīmē, ka pusaudži runā seksuāla rakstura rupjības?
Saskaņā ar Freida teorijām, pusaudžu runā seksuāla rakstura rupjības var būt vairāku dziļāku psiholoģisku procesu izpausme. Šeit ir daži galvenie punkti, kā to var interpretēt:
- Pubertātes fāze: Pusaudžu vecums sakrīt ar Freida aprakstīto ģenitālo fāzi, kurā indivīdi piedzīvo pieaugošu seksuālo interesi un enerģiju (libido). Seksuāla rakstura rupjības var būt veids, kā pusaudži izpauž un izpēta šīs jaunās un intensīvās sajūtas.
- Īd, Ego un Superego konflikts: Pusaudžu vecums bieži vien ir laiks, kad notiek intensīvi konflikti starp personības komponentēm:
- Īd vēlas tūlītēju apmierinājumu un izpaužas primitīvās, impulsīvās vēlēšanās, ieskaitot seksuālās.
- Ego mēģina racionāli risināt vēlmes, balstoties uz realitātes principiem.
- Superego pārstāv iekšējo morāles kodeksu un sabiedrības normas. Seksuāla rakstura rupjības var būt veids, kā Īd izlaužas cauri Ego un Superego kontroli, demonstrējot konfliktu starp impulsīvām vēlmēm un sociālajām normām.
- Aizsardzības mehānismi: Pusaudži var izmantot seksuāla rakstura rupjības kā aizsardzības mehānismu. Piemēram:
- Reaktīvā veidošanās: Izteikt rupjības, lai maskētu un apspiestu pretējās, dziļākas sajūtas, piemēram, nedrošību vai bailes.
- Projekcija: Pārnesot savas nepieņemamās vēlmes uz citiem, izpaužot tās ārēji.
- Sublimācija: Pārvēršot seksuālo enerģiju sociāli pieņemamā uzvedībā, lai gan šajā gadījumā rupjības var būt mazāk sublimēta forma.
- Identitātes un neatkarības meklējumi: Pusaudži mēģina noteikt savu identitāti un atšķirties no vecāku ietekmes. Seksuāla rakstura rupjības var būt veids, kā viņi demonstrē savu neatkarību un pārkāpj sociālās normas, lai uzsvērtu savu pieaugušo statusu.
Šīs interpretācijas palīdz izprast, ka seksuāla rakstura rupjības pusaudžu vecumā ir daļa no sarežģītā psiholoģiskā attīstības procesa, kurā pusaudži meklē savu identitāti un risina iekšējos konfliktus.
