- Neapzināti signāli: Cilvēki bieži vien neapzinās savas ķermeņa kustības, sejas izteiksmes vai citus neverbālus signālus, kas var atklāt viņu patiesās jūtas vai nodomus. Piemēram, cilvēks var teikt, ka ir mierīgs, bet viņa ķermenis, piemēram, saspringti pleci vai izvairīgā acu kontakta trūkums, var norādīt uz nemieru.
- Pretrunīgi vēstījumi: Ja ķermeņa valoda un izteiktie vārdi ir pretrunā, cilvēki mēdz ticēt ķermeņa valodai. Piemēram, ja kāds saka, ka ir priecīgs, bet viņa sejas izteiksme ir noslēgta vai skumja, apkārtējie bieži uztver patieso emocionālo stāvokli caur neverbālajiem signāliem.
- Ķermeņa valoda izsaka emocijas pirms vārdiem: Cilvēka ķermeņa reakcijas uz emocijām bieži vien notiek ātrāk nekā viņš spēj apstrādāt un izteikt tās vārdos. Tas nozīmē, ka cilvēks var neapzināti izrādīt savas patiesās emocijas ar žestiem, sejas izteiksmēm vai ķermeņa pozīciju, pirms viņš pasaka kaut ko citādu.
- Grūti kontrolējams stress un meli: Cilvēkam ir vieglāk kontrolēt savus vārdus nekā ķermeņa valodu, īpaši melošanas vai stresa situācijās. Melojot, cilvēks bieži vien nesaskaņo verbālos un neverbālos signālus, kas var radīt aizdomas citiem.
Tomēr jāņem vērā, ka ķermeņa valoda ne vienmēr ir pilnībā uzticama pati par sevi. Dažādi cilvēki var izrādīt emocijas atšķirīgi, un dažos gadījumos kultūras atšķirības vai individuālās īpatnības var mainīt ķermeņa valodas interpretāciju. Vislabāk ir analizēt ķermeņa valodu kopā ar kontekstu un izteiktajiem vārdiem.
