Matemātikas jēdzienu attīstīšana pirmsskolā un sākumskolā, izmantojot spēļu un praktisko uzdevumu elementus

1. Skaitļu apgūšana, izmantojot rotaļu elementus: no 1 līdz 10 (1stunda).
2. Formu un krāsu iepazīšana, izmantojot spēļu un mākslu aktivitātes (1stunda).
3. Telpiskās attiecības: virzienu un novietojuma apgūšana, izmantojot praktiskās rotaļas (1stunda).
4. Loģikas un secības spēles pirmsskolas vecuma bērniem (1stunda).
5. Laika jēdziena apgūšana ar rotaļām un ikdienas aktivitātēm (1stunda).
6. Praktiski uzdevumi skaitļu salīdzināšanai un grupēšanai (1stunda).
7. Radošā matemātika: formu un skaitļu izmantošana mākslinieciskajos projektos (1stunda).
8. Skaitļu atpazīšana un mācīšanās, izmantojot kustību spēles (1stunda).
9. Matemātisko uzdevumu risināšana, izmantojot sadarbības spēles (1stunda).
10. Matemātikas apguve ārpus telpām: skaitīšanas un mērīšanas uzdevumi dabā.

Skaitļu apgūšana, izmantojot rotaļu elementus: no 1 līdz 10

Šeit ir 10 praktiskie uzdevumi, kas palīdz bērniem apgūt skaitļus un to attiecības, izmantojot spēles un praktiskus uzdevumus:

1. Skaitļu medības Bērni izklīst pa telpu vai rotaļu laukumu, meklējot un savācot kartītes ar uzrakstītiem skaitļiem. Pēc tam viņiem jānosauc vai jāsaliek skaitļi augošā secībā. Šo uzdevumu var variēt, piedāvājot arī skaitļu pārus, piemēram, 2 + 2 vai 5 – 3.
2. Punktu savienošanas spēle Katram bērnam tiek iedota lapa ar punktiem, kuriem ir piešķirti skaitļi. Bērni savieno punktus, sekojot skaitļu secībai, lai izveidotu attēlu. Šī aktivitāte palīdz izprast skaitļu secību.
3. Skaitļu domino Izveido kartītes, kur vienā galā ir skaitlis, bet otrā – punkti (piemēram, domino stilā). Bērni savieno kartītes, savietojot skaitli ar atbilstošo punktu skaitu.
4. Rotaļu kauliņu skaitīšana Bērni met lielus, spilgtus kauliņus, un viņiem jānosaka, cik punktu ir izkritis. Tad viņi izpilda uzdevumu, piemēram, noiet tik soļu vai sakārtot tik klucīšus.
5. Skaitļu zivju makšķerēšana Bērniem tiek dota magnētiska makšķere, ar kuru viņi “zvejo” zivis, kurām ir pievienoti skaitļi. Kad zivs ir noķerta, bērns pasaka, kurš skaitlis ir uz tās, un mēģina atrast atbilstošo skaitļa pārstāvi (piemēram, priekšmetu kopu).
6. Skaitļu laiva Bērni tiek sadalīti grupās un katrai grupai tiek piešķirta “laiva” ar dažādiem priekšmetiem. Viņiem jāaprēķina, cik priekšmeti (piemēram, 5 zvaigznes) var ietilpt laivā, un tad jāveido grupas, atbilstoši skaitļiem.
7. Skaitīšanas stafete Divas komandas sacenšas, pārnesot bumbiņas vai priekšmetus uz mērķa vietu, vienlaikus skaļi skaitot katru priekšmetu. Uzvar komanda, kas pirmā sasniedz noteikto skaitu.
8. Skaitļu mīklu salikšana Izveido lielas puzles, kur katra detaļa atbilst noteiktam skaitlim vai priekšmetu kopai. Bērni saliek puzli, savietojot detaļas pēc skaitļu kārtības.
9. Skaitļu koka izveide Uz liela koka attēla ir novietoti dažādi skaitļi. Bērni pielīmē lapas ar priekšmetu attēliem pie atbilstošā skaitļa (piemēram, 5 ābolus pie skaitļa 5). Šādi bērni vizualizē skaitļu un objektu saistību.
10. Skaitļu līnijas veidošana Bērniem tiek doti dažāda garuma krāsaini posmi (dažādi priekšmeti vai lentas). Viņiem jāizveido skaitļu līnija, novietojot posmus pēc garuma atbilstoši skaitļiem no 1 līdz 10 vai vairāk.

Šie uzdevumi palīdz bērniem aktīvi un radoši iepazīt skaitļu pasauli, vienlaikus attīstot matemātiskās prasmes un priecājoties par spēļu procesu.

Krāsu medības dabā Dodieties ar bērniem ārā un uzdodiet viņiem atrast priekšmetus, kas atbilst noteiktām krāsām (piemēram, zaļus lapas, sarkanas ogas). Pēc tam varat izveidot kolāžu, saliekot atrastos priekšmetus pēc krāsām.

1. Formu zīmēšana ar roku nospiedumiem Bērni izmanto pirkstu krāsas, lai veidotu dažādas formas uz papīra, izmantojot savu plaukstu nospiedumus. Piemēram, aplis var tikt izveidots, izmantojot pirkstu nospiedumus pa apli.
2. Formu puzles Izveidojiet kartona gabaliņus dažādās formās (kvadrāts, trīsstūris, aplis utt.), kurus bērni var izkrāsot un tad salikt kopā kā puzli.
3. Krāsu un formu bingo Izveidojiet bingo kartītes ar formām un krāsām, un bērniem jāatrod un jāiezīmē atbilstošās formas un krāsas, kad tās tiek nosauktas. Šī aktivitāte palīdz attīstīt uzmanību un atmiņu.
4. Krāsaino formu kolāžas Dodiet bērniem izgrieztas papīra formas dažādās krāsās un izmēros, lai viņi varētu izveidot kolāžu. Viņi var veidot dzīvniekus, ainavas vai abstraktas kompozīcijas, attīstot izpratni par krāsu un formu kombinācijām.
5. Formu atbilstības spēle Izgrieziet dažādas formas no dažādu krāsu kartona, un bērni meklē atbilstošo formu, kas iederas sagatavotajā vietā uz liela plakāta.
6. Formu un krāsu mīklas Izveidojiet vienkāršas formu mīklas, kuras bērniem jāatrisina, atbilstoši kombinējot formas un krāsas (piemēram, dzeltenu trīsstūri un zilu kvadrātu).
7. Krāsaino akmeņu krāsošana Savāciet akmeņus un dodiet bērniem uzdevumu krāsot tos dažādās krāsās un formās. Pēc tam bērni var izmantot šos akmeņus kā spēļu elementus vai dekorācijas.
8. Krāsu sajaukšanas eksperimenti Nodrošiniet bērniem sarkanās, zilās un dzeltenās krāsas un ļaujiet viņiem eksperimentēt ar sajaukšanu, lai izveidotu jaunas krāsas. Tas var notikt gan ar krāsām uz papīra, gan ar pārtikas krāsvielām ūdenī.
9. Formu ceļš Izveidojiet ceļu no dažādām formām (aplīši, kvadrāti, trīsstūri) uz grīdas, un bērniem jāstaigā pa to, nosaucot formu un krāsu katrā posmā.

Šīs aktivitātes veicina bērnu iztēli un veido izpratni par krāsām un formām, apvienojot mācības ar rotaļām un mākslas radošumu.

Idejas, kā attīstīt bērnu izpratni par telpiskajām attiecībām, virzieniem un novietojumu, izmantojot praktiskās rotaļas:

1. “Kur ir?” spēle Novietojiet priekšmetus telpā (augšā, apakšā, vidū, pa kreisi, pa labi), un bērni, izmantojot norādes, piemēram, “atrodi bumbu, kas ir zem galda,” meklē priekšmetus. Tas palīdz izprast telpiskos novietojumus.
2. Šķēršļu trase Izveidojiet telpā šķēršļu trasi, kur bērniem ir jāizvairās no priekšmetiem, izmantojot norādes, piemēram, “kāp pāri”, “ej zem”, “griezies pa kreisi”, “lec pa labi”. Šāda rotaļa palīdz apgūt virzienus un kustības koordināciju.
3. Virziena bultiņu spēle Uz grīdas uzlieciet dažādu virzienu bultiņas (pa labi, pa kreisi, uz augšu, uz leju). Bērni stāv uz sākuma punkta un kustas bultiņu norādītajos virzienos. Pēc tam var pārvietoties pa maršrutu, kur bultiņas veido ceļu.
4. “Kāpjot pa kalnu” Izmantojot klučus vai citus priekšmetus, izveidojiet “kalnu”, kur bērniem ir jāuzkāpj, ejot uz augšu un tad jāiet lejā. Rotaļas gaitā viņi mācās virzienu jēdzienus “augšā” un “lejā”.
5. “Priekšā, aiz” rotaļa ar draugiem Bērni pāros mainās vietām, izpildot virzienu norādījumus: “nostājies priekšā”, “nostājies aiz”, “pa kreisi no”, “pa labi no”. Šī rotaļa palīdz izprast savstarpējo novietojumu un orientēšanos telpā.
6. Lielais kartons – virzienu ceļojums Izveidojiet lielu kartonu ar dažādām telpiskām norādēm un uzdevumiem, piemēram, “ej uz leju”, “griezies pa kreisi”, “kāp pāri krāsainam kvadrātam”. Bērni var izpildīt uzdevumus, staigājot pa ceļu.
7. Leļļu mājas novietojuma spēle Dodiet bērniem leļļu mājas un dažādus priekšmetus (gultas, krēsli, skapji). Uzdodiet viņiem uzdevumu novietot priekšmetus saskaņā ar norādēm, piemēram, “novieto krēslu pa kreisi no gultas” vai “ieliec bumbu zem galda”.
8. Virvju ceļš Uz zemes novietojiet virvi zigzaga vai līkumu veidā. Bērniem jāstaigā pa virvi, sekojot līkumiem un norādēm, piemēram, “griezies pa kreisi”, “noliecies uz priekšu”.
9. Skriešana ar virzieniem Spēle laukā: skolotājs norāda virzienu (pa kreisi, pa labi, uz priekšu, atpakaļ), un bērni skraida, izpildot šīs norādes. Var kombinēt ar ātruma un kustību izmaiņām, lai rotaļa būtu dinamiskāka.
10. Lielā pilsēta ar rotaļlietām Izveidojiet “pilsētu” no rotaļu automašīnām, mājām un ceļiem. Dodiet bērniem uzdevumus novietot automašīnas vai figūras noteiktās vietās, izmantojot virziena norādes, piemēram, “novieto mašīnu pa kreisi no mājas” vai “ej uz priekšu līdz parkam”.

Šādas aktivitātes palīdz bērniem praktiski apgūt telpiskās attiecības un virzienus, veicinot izpratni par kustībām un objektiem telpā.

Loģikas un secības spēles pirmsskolas vecuma bērniem palīdz attīstīt domāšanas spējas un izpratni par sakarībām. Šeit ir dažas idejas:

1. Secības bilžu kartiņas Izveidojiet kartiņu komplektus, kur attēlotas darbības vai notikumi loģiskā secībā (piemēram, sēklu stādīšana, auga augšana, ziedēšana). Bērniem jāizliek kartiņas pareizā kārtībā.
2. Krāsu un formu secības Sagatavojiet kartiņas ar krāsainām formām noteiktā secībā (piemēram, sarkans aplis, zils kvadrāts, dzeltens trīsstūris). Bērniem jānosaka, kāda būs nākamā forma un krāsa secībā.
3. Domino ar priekšmetu attēliem Spēle, kurā katrā domino kauliņā ir divi attēli (piemēram, ābols un bumba). Bērniem jāmeklē loģiska saikne starp attēliem un jāsavieno tos pareizajā secībā, līdz visa spēles “ķēde” ir pabeigta.
4. Lego celtniecība pēc parauga Dodiet bērniem dažādus Lego blokus un celtniecības paraugus, kurus viņiem jāatkārto, ievērojot pareizo secību. Tas palīdz attīstīt loģisku domāšanu un spēju sekot norādēm.
5. Secības bumbiņu spēle Izveidojiet secības uzdevumu, izmantojot dažādu krāsu un izmēru bumbiņas. Bērniem jāizliek bumbiņas noteiktā secībā, sekojot konkrētiem kritērijiem, piemēram, no mazākās uz lielāko vai pēc krāsu kārtības.
6. Rotaļu vilciens ar vagonu skaitļiem Sagatavojiet kartiņas ar vilciena lokomotīvi un vagoniem, katrs vagons ar numuru. Bērniem jāizkārto vagoni pareizā secībā no 1 līdz 10, vai arī izlaist numurus un likt bērniem atrast trūkstošo.
7. Dzīvnieku pārvietošanās loģika Sagatavojiet kartītes ar dažādu dzīvnieku attēliem (piemēram, zivs, putns, suns). Bērniem jānosaka, kurš dzīvnieks peld, kurš lido, kurš skrien, ievērojot loģisko secību saistībā ar dzīvnieku īpašībām.
8. Stāstu secības veidošana Dodiet bērniem attēlu kartiņas, kas attēlo stāstu (piemēram, “zēns ceļ māju”). Bērni saliek kartiņas pareizā secībā un pēc tam pastāsta, kas notika vispirms, vidū un beigās.
9. Krāsaino gredzenu tornis Bērniem tiek dots tornis ar krāsainiem gredzeniem, kurus viņi jāizkārto pareizā secībā – no mazākā līdz lielākajam vai pēc krāsu secības. Šī aktivitāte palīdz loģiski domāt un ievērot secības likumsakarības.
10. Loģisko posmu spēle ar pārtikas produktiem Sagatavojiet kartītes, kurās ir attēlotas pārtikas produktu rašanās fāzes (piemēram, graudi, maize, sviestmaize). Bērniem jāizliek tās loģiskā secībā no sākuma līdz gala produktam.

Šīs spēles palīdz bērniem attīstīt loģisko domāšanu un izpratni par sakarībām, ievērojot secību un koncentrējoties uz detaļām.

Laika jēdziena apgūšana pirmsskolas vecuma bērniem ir būtisks posms, ko var veicināt ar rotaļām un ikdienas aktivitātēm. Šeit ir dažas idejas, kā to izdarīt:

1. Dienas rutīnas grafiks

Izveidojiet vizuālu dienas grafiku ar attēliem, kas parāda ikdienas aktivitātes noteiktos laikos (brokastis, rotaļu laiks, pusdienas, gulētiešana). Katru reizi, kad kāds notikums ir pabeigts, bērni var pārvietot attēlu vai norādīt, ka šis uzdevums ir paveikts. Tas palīdz bērniem saprast secību un laika ritumu dienas gaitā.

2. Smilšu pulksteņa spēles

Dodiet bērniem smilšu pulksteni un uzdodiet izpildīt vienkāršus uzdevumus, līdz laiks beidzas (piemēram, sakārtot rotaļlietas, izkrāsot attēlu). Pulksteņa vizuālā atskaite palīdz bērniem uztvert laika plūdumu.

3. Gadalaiku cikla spēle

Izveidojiet vizuālu materiālu, kas attēlo gadalaikus (pavasari, vasaru, rudeni, ziemu). Rotaļas laikā bērniem jānovieto gadalaiku attēli pareizā secībā un jāsaista tie ar atbilstošām aktivitātēm, piemēram, ziemā – sniega spēles, vasarā – pludmale.

4. Laika mērīšanas eksperimentēšana

Dodiet bērniem dažādus pulksteņus vai taimerus un ļaujiet viņiem mērīt dažādu aktivitāšu ilgumu (piemēram, cik ilgi ilgst minūte, cik ilgi paiet līdz ūdens uzvārīšanai). Tas veicina izpratni par to, kā laiku var izmērīt.

5. Diena un nakts spēles

Izveidojiet rotaļu, kur bērni sadalās dienas un nakts komandās. Dienas komanda veic aktivitātes, kas saistītas ar rītu un dienu (ēd brokastis, spēlējas), savukārt nakts komanda imitē aktivitātes, kas notiek vakarā un naktī (gulēšana, zvaigžņu vērošana).

6. “Cik ilgi tas ilgst?” spēle

Izvēlieties dažādas aktivitātes (piemēram, lekt, skriet, dziedāt) un lieciet bērniem prognozēt, cik ilgi tās varētu ilgt. Pēc tam izmantojiet taimeri, lai redzētu, cik ilgi tas patiesībā prasīs. Šī rotaļa palīdz bērniem saprast laika ilgumu.

7. Dienas daļu laika ritenis

Izveidojiet krāsainu riteni ar attēliem, kas pārstāv dienas daļas (rīts, diena, vakars, nakts). Rotaļas laikā bērni var apgriezt riteni un pārvietot rādītāju uz atbilstošo dienas laiku, nosaucot aktivitātes, kas notiek katrā no tām.

8. Hronoloģijas mīkla

Sagatavojiet attēlus, kas attēlo vienkāršas secīgas darbības (piemēram, gatavojam kūku: mīklas maisīšana, cepšana, dekorēšana). Bērniem jāliek attēli pareizā secībā, lai izprastu notikumu laika secību.

9. “Kas notiek nākamais?” rotaļa

Dodiet bērniem stāsta vai darbību attēlus, un viņiem jānosaka, kas notiek nākamais. Piemēram, attēli ar brokastīm, tad ar bērnu, kas dodas uz skolu. Tas palīdz apgūt laika secību.

10. Laika noskaidrošana ar rotaļu pulksteņiem

Izmantojiet rotaļu pulksteņus, kurus bērni var griezt, lai norādītu laiku. Pasakiet viņiem, kurā laikā notiek noteiktas aktivitātes (piemēram, 12:00 – pusdienas), un ļaujiet viņiem pagriezt pulksteni uz atbilstošo laiku.

Šīs aktivitātes un rotaļas palīdz bērniem pakāpeniski saprast laika jēdzienu un tā nozīmi ikdienā, apgūstot arī tādas pamatprasmes kā secība, ilgums un laika plūdums.

Daži praktiski uzdevumi, kas palīdz pirmsskolas vecuma bērniem apgūt skaitļu salīdzināšanu un grupēšanu:

1. Skaitļu torņu sacensības

Izmantojiet klučus vai Lego, lai izveidotu torņus ar noteiktu kluču skaitu. Bērni salīdzina savus torņus un nosaka, kuram ir garākais vai īsākais tornis. Tas palīdz vizuāli uztvert, kurš skaitlis ir lielāks vai mazāks.

2. Skaitļu grupēšana ar bumbiņām

Dodiet bērniem bumbiņas vai citus mazos priekšmetus un uzdeviet viņiem izveidot grupas pēc skaitļiem. Piemēram, izveidot grupas ar 3, 5 vai 7 bumbiņām. Pēc tam bērni var salīdzināt grupas, norādot, kura grupa ir lielāka vai mazāka.

3. Skaitļu salīdzināšanas karšu spēle

Izveidojiet kartītes ar skaitļiem (no 1 līdz 10). Bērni izvēlas divas kartītes un salīdzina skaitļus, nosakot, kurš ir lielāks vai mazāks. Var izmantot frāzes, piemēram, “vairāk nekā” un “mazāk nekā.”

4. Salīdzināšanas spēle ar dzīvniekiem

Dodiet bērniem kartītes ar dzīvnieku attēliem un skaitļiem (piemēram, 3 kaķi, 5 suņi). Viņiem jānosaka, kuru dzīvnieku ir vairāk un mazāk, un jāgrupē kartītes pēc skaitļiem.

5. Mazāk un vairāk groziņi

Novietojiet divus groziņus – vienu ar uzrakstu “mazāk” un otru “vairāk.” Dodiet bērniem dažādu priekšmetu komplektus (piemēram, klučus, rotaļlietas) ar dažādiem daudzumiem. Bērniem jāizlemj, kurā groziņā likt priekšmetus, salīdzinot to skaitu.

6. Skaitļu līnijas veidošana

Izveidojiet skaitļu līniju no 1 līdz 10 un dodiet bērniem kartiņas ar dažādiem skaitļiem. Viņiem jānovieto skaitļi pareizā secībā, salīdzinot, kurš ir lielāks un mazāks, kā arī jāatzīmē, kur atrodas konkrētais skaitlis uz līnijas.

7. Priekšmetu grupēšana pēc skaita

Sagatavojiet dažādus objektus (zīmuļus, pogas, klučus) un dodiet bērniem uzdevumu grupēt tos pēc skaita. Piemēram, viņi veido grupas ar 2, 4 vai 6 priekšmetiem, un pēc tam var salīdzināt, kura grupa ir lielāka vai mazāka.

8. Punktu kartīšu spēle

Izmantojiet kartītes ar punktiem (1 līdz 10 punktiem) un lieciet bērniem izvēlēties divas kartītes un salīdzināt, kurā ir vairāk punktu. Šī spēle attīsta izpratni par lielākiem un mazākiem skaitļiem, neizmantojot ciparu simbolus.

9. Skaitļu sortēšanas spēle

Izveidojiet dažādus priekšmetus, piemēram, klučus, kur katram ir uzrakstīts skaitlis. Bērniem jāsašķiro kluči pēc to vērtības, ievietojot tos secīgi no mazākā līdz lielākajam vai pretējā secībā.

10. Skaitļu salīdzināšana ar ķēžu klučiem

Dodiet bērniem ķēžu klučus, kur viņiem jāveido ķēdes ar noteiktu skaitu posmu (piemēram, 4, 6, 8 posmi). Kad ķēdes ir izveidotas, bērni salīdzina to garumus un nosaka, kurai ķēdei ir vairāk posmu, kura ir īsāka, bet kura – garāka.

Šīs aktivitātes palīdz bērniem attīstīt prasmes salīdzināt skaitļus un grupēt objektus pēc to daudzuma, veicinot matemātikas jēdzienu apgūšanu caur praktiskiem uzdevumiem un spēlēm.

Radošā matemātika ir lielisks veids, kā apvienot mākslu un matemātiku, veicinot bērnu radošo izpausmi un matemātisko izpratni. Šeit ir idejas, kā izmantot formas un skaitļus mākslinieciskajos projektos:

1. Formu kolāža

Dodiet bērniem dažādas izgrieztas formas (trijstūri, kvadrāti, apļi) un ļaujiet viņiem izveidot kolāžas. Bērni var eksperimentēt ar dažādu formu izvietojumu, veidojot dzīvniekus, cilvēkus vai abstraktas kompozīcijas. Varat uzdot, lai viņi skaita, cik trīsstūru vai apļu ir viņu darbā.

2. Skaitļu mākslas projekti

Uzdodiet bērniem izveidot attēlus, izmantojot skaitļus. Piemēram, cipars 2 var kļūt par gulbi, cipars 8 – par sniegavīru. Bērniem jādomā radoši, kā ciparus var pārveidot dažādos mākslas elementus.

3. Formu zīmējumi ar strīpiņām un punktiņiem

Sagatavojiet papīru ar izkārtotām punktu grupām dažādās formās (kvadrāts, aplis, trijstūris). Bērni var savienot punktus ar krāsainām līnijām un izveidot mākslinieciskus attēlus, kas ietver matemātisko formu atkārtošanos.

4. Skaitļu un formu mandalas

Uzdodiet bērniem izveidot mandalas, kurās jāizmanto atkārtotas formas un skaitļu elementi. Piemēram, katrā mandalas slānī var būt noteikts skaitļu vai formu skaits, kā arī var mainīt krāsas, lai veidotu simetriskus rakstus.

5. Geometrisko figūru gleznas

Dodiet bērniem papīru un krāsas, lai viņi varētu veidot gleznas, izmantojot tikai ģeometriskās figūras – aplis, kvadrāts, trijstūris. Viņi var eksperimentēt ar krāsām un formu izmēriem, lai izveidotu interesantas mākslas kompozīcijas.

6. Skaitļu mozaīkas

Bērniem tiek doti papīra kvadrātiņi ar dažādiem skaitļiem vai formām, un viņiem jāizveido mozaīkas, kas attēlo kaut ko konkrētu (piemēram, ziedu vai sauli). Pēc tam viņi var saskaitīt, cik kvadrātiņu un cik dažādu formu izmantoja.

7. Simetrijas mākslas darbs

Uzdodiet bērniem izveidot simetriskus zīmējumus, kur vienā papīra pusē ir noteiktas formas vai skaitļi, un viņiem jārada tāds pats attēls otrajā pusē, ievērojot simetriju. Tas palīdz bērniem saprast matemātikas jēdzienus, kas saistīti ar simetriju.

8. Skaitļu un formu rotājumi

Bērni var izgriezt dažādas formas no papīra vai izmantot ģeometriskās figūras, lai izveidotu rotājumus (piemēram, rotājumu vītni). Pēc tam viņi var skaitīt, cik figūru katrā krāsā ir izmantots, un pārliecināties, ka tās ir simetriski izvietotas.

9. Matemātikas un mākslas plakāti

Bērniem var dot uzdevumu izveidot plakātus par noteiktu matemātikas tēmu, piemēram, par formām vai skaitļiem. Viņi var izmantot gan zīmējumus, gan skaitļus, lai vizuāli izskaidrotu matemātisko jēdzienu mākslinieciskā veidā.

10. Figūru koka izveide

Bērni var izgriezt dažādas ģeometriskas formas un pielīmēt tās uz lielas papīra lapas, lai izveidotu “koku”. Pēc tam viņi var aprēķināt, cik daudz formu viņi izmantoja, kā arī kādās krāsu kombinācijās tās ir saliktas.

Šie mākslinieciskie projekti ne tikai stimulē bērnu radošumu, bet arī palīdz attīstīt matemātiskās prasmes, veicinot izpratni par formām, skaitļiem un simetriju, kā arī to, kā matemātika var būt integrēta radošajos procesos.

Idejas, kā veicināt skaitļu atpazīšanu un mācīšanos pirmsskolas vecuma bērniem, izmantojot kustību spēles:

1. Skaitļu lēcieni

Uz zemes izklājiet lielus ciparus (no 1 līdz 10) un uzdodiet bērniem lēkt uz cipariem, kurus jūs nosaucat. Var pieprasīt, lai viņi nosauc ciparu, uz kura viņi nolēca, un pēc tam lēktu uz nākamo.

2. Skaitļu sacensības

Izvietojiet kartītes ar skaitļiem dažādās vietās telpā vai ārā. Dodiet bērniem norādes, lai skrietu pie noteikta skaitļa. Piemēram, jūs sakāt: “Aizskrien līdz skaitlim 5,” un bērniem jāatrod kartīte ar šo ciparu.

3. Skaitļu bumbas

Uz lielām bumbām uzrakstiet skaitļus. Bērniem jāspēlē bumbu tā, lai tad, kad viņi to noķer, viņi nosauc ciparu uz bumbas. Papildus varat lūgt bērniem izdarīt tik lēcienu vai soli, cik uz bumbas ir rakstīts.

4. Skaitļu stafete

Organizējiet stafeti, kur bērniem jāskrien līdz mērķim, pa ceļam pacelt priekšmetus ar uzrakstītiem cipariem, un pēc tam pareizā secībā jānovieto šie cipari uz līnijas.

5. Skaitļu virvju spēle

Uz virves izkārtojiet dažādu skaitļu kartītes un ļaujiet bērniem uzdot uzdevumu “staigāt” pa skaitļu līniju, sekot secīgajiem skaitļiem. Var pieprasīt bērniem nosaukt ciparus pa kārtai, staigājot pa virvi, un veidot matemātiskas secības.

Matemātisko uzdevumu risināšana, izmantojot sadarbības spēles, ir lielisks veids, kā attīstīt gan matemātikas prasmes, gan sadarbības un komandas darba prasmes. Šeit ir dažas idejas šādām spēlēm pirmsskolas vecuma bērniem:

1. Kopīgā skaitīšanas stafete

Sadala bērnus komandās, un katrai komandai ir jāveic uzdevums, piemēram, sakārtot klučus pēc skaitļiem no 1 līdz 10. Katrs komandas dalībnieks pievieno vienu skaitli, līdz uzdevums ir pabeigts. Komandai jāstrādā kopā, lai saliktu klučus pareizā secībā.

2. Skaitļu medības

Bērni sadalās grupās un dodas “skaitļu medībās,” kur viņiem jāatrod un jāsavāc priekšmeti ar noteiktu skaitu, piemēram, 5 zīmuļus vai 3 bumbiņas. Komanda, kas pirmā pareizi savāc visus priekšmetus, uzvar. Šis uzdevums rosina bērnu sadarbību un skaitļu atpazīšanu.

3. Matemātikas domino

Izveidojiet matemātikas domino, kur katrai domino kauliņā vienā galā ir skaitlis, bet otrā galā matemātiskais uzdevums (piemēram, 3 + 2). Bērniem kopīgi jāatrod pareizie domino un jāsavieno tos, risinot uzdevumus kopā. Tas attīsta matemātisko domāšanu un sadarbību.

4. Matemātikas virvju spēle

Novietojiet uz grīdas virvi ar dažādiem skaitļiem vai uzdevumiem. Bērni veido grupas un pa kārtai iet pa virvi, risinot matemātiskos uzdevumus, piemēram, “atrodi skaitli, kas nāk pēc 5” vai “ej līdz skaitlim, kas ir 3 + 2”. Grupa strādā kopā, lai pārliecinātos, ka visi uzdevumi ir atrisināti pareizi.

5. Ciparu savienošanas spēle

Uz grīdas izklājiet kartītes ar dažādiem skaitļiem. Komandai jāizveido līnija no mazākā līdz lielākajam skaitlim. Katram komandas loceklim jāpieliek savs skaitlis pareizā vietā, un komanda kopīgi izlemj, kurā secībā tie jānovieto.

6. Skaitļu piramīdas būvniecība

Grupa saņem noteiktu skaitļu klučus, un viņiem kopīgi jāizveido skaitļu piramīda, kurā katrs nākamais līmenis satur vienu mazāku kluču skaitu nekā iepriekšējais. Bērniem jāstrādā kopā, lai saliktu piramīdu pareizā secībā un līdzsvarotu to.

7. Kopīgais skaitļu skaitīšanas aplis

Visi bērni stāv aplī. Katra komanda pēc kārtas izsaka vienu skaitli secīgā kārtībā (piemēram, pirmais bērns saka “viens”, nākamais “divi” utt.). Ja kāds kļūdās vai izlaiž skaitli, komandai jāizrunā un jāpārrunā kļūda kopīgi, lai labotu to. Tas veicina grupas diskusiju un sadarbību.

8. Matemātikas stacijas

Telpā izveido vairākas stacijas ar dažādiem matemātiskiem uzdevumiem (piemēram, grupēt priekšmetus pēc skaita, veidot formas no skaitļiem, risināt vienkāršus saskaitīšanas uzdevumus). Bērni strādā grupās un katrā stacijā veic uzdevumus kopīgi, pirms pāriet uz nākamo staciju.

9. Skaitļu lāzeru misija

Uz grīdas izkārtojiet auklas vai lentes kā “lāzerus”, kas atdala dažādus skaitļu laukumus. Komandai ir jāizvairās no “lāzeriem” un jāsasniedz skaitļu laukumi noteiktā secībā, piemēram, no mazākā līdz lielākajam vai pēc uzdevuma, piemēram, “divi plus divi”. Šī spēle attīsta gan matemātiskās prasmes, gan komandas darbu.

10. Matemātikas puzzle sadarbībā

Dodiet bērniem matemātisku puzli, kurā katrs gabals ir daļa no uzdevuma, piemēram, dažādas matemātiskas operācijas vai skaitļu secības. Komanda kopīgiem spēkiem liek puzli, apspriežot, kuram skaitlim jābūt kurā vietā.

Šīs sadarbības spēles ne tikai padara matemātiku jautru un aizraujošu, bet arī attīsta bērnu spējas darboties komandā, klausīties citus un dalīties idejās, vienlaikus risinot matemātiskos uzdevumus.

Matemātikas apguve ārpus telpām: skaitīšanas un mērīšanas uzdevumi dabā

Šajā apakštēmā tiek izpētīta praktiska pieeja matemātikas jēdzienu apguvei, izmantojot dabas vidi. Bērni var ne tikai mācīties matemātikas pamatprincipus, bet arī attīstīt savas praktiskās prasmes un saikni ar apkārtējo pasauli. Šādi uzdevumi palīdz veicināt bērnu dabisko zinātkāri un aktīvu līdzdalību mācību procesā.

Iespējamās aktivitātes:

1. Skaitīšana dabā:
   Bērni var skaitīt kokus, akmeņus, ziedus vai putnus. Piemēram, pastaigā pa parku viņi var tikt aicināti saskaitīt konkrēta veida augus vai objektus.
2. Garuma mērīšana:
   Bērniem tiek doti uzdevumi izmērīt dažādus dabas objektus, piemēram, koka zaru vai lapu garumu, izmantojot mērlenti vai soļus. Šādi uzdevumi palīdz apgūt mērījumu vienības.
3. Salīdzināšana:
   Bērni var salīdzināt dažādu priekšmetu lielumu, svaru vai augstumu. Piemēram, kurš koks ir garāks vai kurš akmens ir smagāks. Tas palīdz attīstīt salīdzināšanas un novērtēšanas prasmes.
4. Figūru meklēšana dabā:
   Aiciniet bērnus atrast dabā ģeometriskās formas. Koki, ziedi vai mākoņi var atgādināt dažādas figūras, piemēram, apļus, kvadrātus vai trijstūrus. Tas palīdz attīstīt telpisko domāšanu un formas atpazīšanu.
5. Puzles un uzdevumi ar dabas materiāliem:
   Izmantojot dabas materiālus, piemēram, akmeņus un zarus, var veidot matemātiskās puzles vai mērīšanas uzdevumus. Piemēram, izveidojiet uzdevumu, kur bērni veido konkrētas formas vai izmanto zarus, lai attēlotu noteiktu skaitļu summu.
6. Mērījumu uzdevumi laika apstākļos:
   Aiciniet bērnus mērīt, cik daudz lietus nokrīt noteiktā laika posmā, vai mēģināt novērtēt vēja ātrumu. Tas palīdz bērniem saprast matemātikas lietderību reālās dzīves situācijās.

Šīs aktivitātes padara matemātikas mācīšanu ne tikai praktisku, bet arī aizraujošu, dodot bērniem iespēju izbaudīt mācīšanās procesu ārpus tradicionālās mācību telpas.

50 spēles, kas palīdz attīstīt matemātikas jēdzienus, izmantojot spēles un praktiskos uzdevumus:

Skaitīšanas un skaitļu apgūšana:

1. Skaitļu medības – bērni skaita objektus, piemēram, akmeņus vai ziedus, pastaigājoties pa dārzu.
2. Domino ar skaitļiem – spēle, kurā bērni savieno domino kauliņus pēc attēloto punktu skaita.
3. Skaitļu metiens – metot kauliņus, bērni summē vai atņem punktus un sacenšas par lielāko skaitli.
4. Skaitīšanas rotaļas ar bumbiņām – metot bumbiņas spainīšos, bērni skaita, cik ir trāpījuši.
5. Ciparu mīklas – bērni veido secīgu ciparu rindas, saliekot mīklu.

Formu un ģeometrisko jēdzienu attīstīšana:

6. Formu meklēšana dabā – bērni meklē dažādas ģeometriskās formas dabā (apļus, kvadrātus, trijstūrus).
7. Figūru celtniecība no Lego klucīšiem – bērni veido dažādas figūras no klucīšiem, apgūstot ģeometriskās formas.
8. Formu atpazīšana pēc pieskāriena – bērni aizsietām acīm atpazīst formas, izmantojot tausti.
9. Formu loto – spēle, kur bērni atpazīst un atzīmē uz kartītēm attēlotās formas.
10. Figūru veidošana ar elastīgām lentēm uz ģeometriskā dēļa – bērni izveido dažādas ģeometriskās formas, stiepjot gumijas lentītes.

Telpisko attiecību un virzienu apgūšana:

11. “Kur atrodas?” – spēle, kurā bērni māca novietot priekšmetus, izmantojot jēdzienus “virs”, “zem”, “pa kreisi”, “pa labi”.
12. Šķēršļu trase – bērniem jāizvēlas pareizie virzieni, lai izietu cauri trasei.
13. Kaste ar virzieniem – bērniem jāizvieto priekšmeti noteiktās vietās kastes iekšienē, izmantojot virzienu norādījumus.
14. Pastaiga pēc norādījumiem – bērniem tiek doti norādījumi, kur doties (2 soļi pa labi, 1 solis uz priekšu).
15. Spēle ar kartēm un orientēšanos – bērni meklē objektus pēc kartes un virzieniem.

Salīdzināšana un klasifikācija:

16. Priekšmetu grupēšana pēc izmēra – bērni grupē dažādus priekšmetus pēc lieluma, augstuma vai svara.
17. Salīdzināšanas sacensības – bērni izvēlas priekšmetus un salīdzina tos pēc konkrētām pazīmēm (piemēram, garāks/īsāks).
18. “Kas ir smagāks?” – bērni salīdzina priekšmetu svaru ar nelieliem svariem.
19. Krāsu un formu klasifikācija – bērni grupē priekšmetus pēc krāsas un formas.
20. “Kura grupa ir lielāka?” – bērni salīdzina dažādu objektu grupas pēc skaita.

Matemātiskās domāšanas un loģikas attīstīšana:

21. Loģiskās secības spēle – bērni veido loģiskas secības, izmantojot krāsainus blokus vai formas.
22. Tangram puzle – bērni izmanto figūras, lai izveidotu dažādus attēlus.
23. Rēbusu un mīklu risināšana – bērni risina loģiskas mīklas, kas saistītas ar skaitļiem vai formām.
24. Secības turpināšana – bērni turpina noteiktu secību, piemēram, krāsas vai formas, pamatojoties uz likumsakarībām.
25. “Izveido līdzīgu!” – bērni veido objektu kopijas, izmantojot dažādas formas un materiālus.

Skaitīšanas un matemātiskās darbības:

26. Kastes ar cipariem – bērni met ciparus, summē un atņem tos, lai iegūtu rezultātu.
27. Matemātiskās sacīkstes – bērni sacenšas, ātri risinot vienkāršus matemātiskos uzdevumus.
28. Lec ar cipariem – bērni lēkā pa grīdu ar cipariem un risina matemātiskus uzdevumus, summējot lēcienu rezultātus.
29. Skaitīšanas virve – bērni ar virves palīdzību nosaka skaitļu secību, piestiprinot pie virves dažādus priekšmetus.
30. Skaitļu mīklas – bērni risina mīklas, kurās jānosaka pareizais skaitlis pēc norādītajiem nosacījumiem.

Mērīšanas uzdevumi:

31. Garuma mērīšanas sacensības – bērni mēra dažādus priekšmetus, izmantojot mērlenti vai soļus.
32. “Kas ir garāks?” – bērni mēra divus objektus un nosaka, kurš no tiem ir garāks.
33. Svaru spēle – bērni nosver dažādus priekšmetus un salīdzina to svaru.
34. Laika mērīšanas uzdevumi – bērni apgūst laika jēdzienu, mērījot, cik ilgi vajag izpildīt dažādus uzdevumus.
35. Mērīšanas aktivitātes ārā – bērni mēra koku augstumu, lapu garumu un citus dabas objektus.

Matemātikas apgūšana, izmantojot mākslu:

36. Skaitļu veidošana ar mālu – bērni veido ciparus no māla vai plastilīna.
37. Matemātiskie zīmējumi – bērni zīmē attēlus, kur katra figūra vai skaitlis atbilst noteiktam jēdzienam.
38. Krāsu un formu apvienošana – bērni izmanto krāsainus papīrus un figūras, lai izveidotu matemātiskus mākslas darbus.
39. Radošās mīklas ar skaitļiem – bērni risina mīklas, kurās skaitļi tiek izmantoti mākslas darbos.
40. Formu kolāža – bērni veido kolāžas, izmantojot dažādas ģeometriskās formas.

Matemātikas spēles grupās:

41. Matemātiskā stafete – bērni sacenšas komandās, ātri risinot matemātiskos uzdevumus.
42. Skaitīšanas ķēdes – katrs bērns pievieno vienu skaitli, izveidojot kopīgu skaitīšanas ķēdi.
43. Spēle ar matemātiskajiem kauliņiem – bērni met kauliņus un risina uzdevumus, pamatojoties uz iegūto skaitli.
44. Matemātikas loto – spēle, kur bērni atzīmē pareizos skaitļus, risinot vienkāršus uzdevumus.
45. Komandu loģikas uzdevumi – bērni kopā risina sarežģītākus matemātiskos un loģiskos uzdevumus.

Matemātikas apguve dabā:

46. Skaitīšana pastaigā – bērni pastaigā skaita kokus, putnus vai citus dabas objektus.
47. Mērīšanas sacensības ar dabas objektiem – bērni mēra koka zarus, lapas vai citus dabas objektus.
48. Dabas formu meklēšana – bērni meklē dažādas formas dabā, piemēram, apļus, trijstūrus.
49. Matemātiskā orientēšanās spēle – bērni seko norādījumiem kartē, lai atrastu slēptus objektus, veicot matemātiskos uzdevumus.
50. Skaitļu taka – bērni seko takai un skaita soļus, veicot dažādus matemātiskos uzdevumus pa ceļam.

Šīs spēles aptver dažādus matemātikas jēdzienus, sākot no skaitīšanas un formu izpratnes līdz loģiskajai domāšanai un telpiskajām attiecībām, padarot matemātikas apguvi aizraujošu un praktisku.