Nikolajs Koperniks (latīņu: Nicolaus Copernicus, poļu: Mikołaj Kopernik, vācu: Nikolaus Kopernikus arī 
Nicholas Copernicus, Nicolaus Koppernigk; dzimis 1473. gada 19. februārī, miris 1543. gada 24. maijā) bija katoļu priesteris, politiķis, astronoms, matemātiķis, jurists, mediķis, pasniedzējs. Plašāk zināms kā heliocentrisma koncepcijas astronomijā viens no pamatlicējiem, kaut arī astronomija bija tikai viena no Kopernika darbības sfērām. Dažkārt Kopernika darbs De Revolutionibus Orbium Coelestium tiek uzskatīts par modernās astronomijas sākumu.
1497. gadā, kļuvis par kanoniķi un saņēmis kapitula stipendiju, kopā ar vecāko brāli Andreju devās uz Itāliju, kur papildus studēja Boloņas universitātē jurisprudenci, sengrieķu valodu un astronomiju (klausījies Dominika Marijas di Navarras lekciju kursu). 1501. gadā abi brāļi uz brīdi atgriezušies Heilsbergā, lai izprasītu mācību atvaļinājuma pagarinājumu. Atgriezušies Itālijā, 1503. gadā kā eksterni Ferāras universitātē ieguva kanonisko tiesību zinātņu grādu. Nikolajs līdz 1506. gadam Padujas universitātē studēja medicīnu, taču zinātnisko grādu tā arī neaizstāvēja.
1506. gadā brāļi atgriezās Polijas karalistē, kur Nikolajs Koperniks sāka strādāt par pasniedzēju Vroclavas sv. Krusta baznīcas skolā (pol. scholasterię wrocławską św. Krzyża), kā arī praktizēja kā ārsts.
1507. gadā Nikolajs Koperniks pameta pasniedzēja darbu un atgriezās Varmijas bīskapijas kapitulā Heilsbergā, kur kļuva par bīskapa (sava tēvoča) privātsekretāru un ārstu.
1509. gadā kā bīskapijas pārstāvis piedalījās Krakovas Seima sēdēs (1511. gadā kļuva par kapitula kancleru). Šajā laikā pārtulkojis VII gs. bizantiešu hronista Teofilakta no Simokatas darbu Theophilacti scolastici Simocati epistolae morales, rurales et amatoriae interpretatione latina(“Teofilakta no Simokatas, sholastiķa, pamācošās, no laukiem un mīlas vēstules”) ar nosaukumu Nicolai Copernici de hypothestibus motuum coelestium a se constitutis commentariolus.
1512. gadā pēc tēvoča nāves Koperniks pārceļas uz dzīvi Frauenburgā, Vislas līča krastā, kur kalpoja kā kanoniķis, pildot bīskapijas ierēdņa funkcijas, brīvajā laikā praktizējot kā ārsts un veltot laiku zinātnēm. 
1513. gadā Koperniks it kā esot iesniedzis Romā, Laterānas koncilā apspriešanai savu jauno, uz heliocentrisma principa balstīto kalendāra reformas projektu (kas it kā bijis pamatā t.s. 1582. gada Gregora kalendāra reformai). Dokumentāli pierādījumi Kopernika lomai kalendāra reformā nav atrasti.
1516. gadā Koperniks iecelts par bīskapijas dienvidu apgabalu administratoru Olštinā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistes galvaspilsētā, un dzīvoja Olštinas pils ziemeļaustrumu spārnā līdz 1521. gada rudenim, pārraudzīdams arī muižu zemes un paralēli nodarbodamies ar zinātni. 1517. gadā nāca klajā viņa filozofisks traktāts Meditata (“Meditācijas” – pilns nosaukums: N.C. Meditata XV. Augusti anno domini MDXVII).
1519.-1521. gadu Polijas-Teitoņu ordeņa karā Koperniks kā bīskapijas bruņoto spēku virspavēlnieks – kapitula komisārs, – vadīja Varmijas bīskapijas pilsētu aizstāvēšanu (ordeņa karaspēks pat vienu brīdi ielencis viņa rezidenci. Pēc ordeņa sakāves sarakstīja juridiski politoloģisku darbu Querela Capituli contra mgrum Albertum et eius ordinem super iniuriis irrogatis 1521 sub induciis belli (“Kapitula žēlošanās par Albrehta un viņa ordeņa radītajām ciešanām 1521. gadā ieroču nolikšanas laikā”). 1521. gadā Koperniks atgriežas Frauenburgā.
1522. gada martā Prūsijas pilsētu landtāgā (seimā) Elbingā Nikolajs Koperniks piedalījās monetārās sistēmas reformas De estimatione monete (“Par monētu cienīšanu”) komisijas darbā. 1528. gadā viņš publicēja inženiertehnisku apcerējumu Monetae cudendae ratio (“Monētu pareizi kalšanas veidi”).
1537. gadā Polijas karalis apstiprināja Nikolaju Koperniku kā vienu no kandidātiem uz Varmijas bīskapa vakanci, taču ievēlēja Johanu Dantisku. 1538. gadā Kopernika saņēma rājienu Baznīcas tiesā par amorālu konkubināta praktizēšanu un celibāta neievērošanu. Kopernika piedzīvotāja Anna Šellinga tika izraidīta no Frauenburgas, jo “viņas dēļ cienījamais priesteris uzvedas kā sajucis”.
