Pirms 240 gadiem, 1774. gada 19. februārī, Augustusbādē pie Drēzdenes krodzinieka ģimenē dzimis grāmatizdevējs Vilhelms Ferdinands Hekers (1774 – 1842).
Dzimis restorāna nomnieka ģimenē, astoņu gadu vecumā zaudē māti, trīs gadus vēlāk H. adoptē kāda Radeburgas ģimene. Līdz 14 gadu vecumam apmeklē vietējo skolu, 1788 pēc K. G. Zontāga uzaicinājuma dodas uz Rīgu. 1789–1796 māceklis J. K. D. Millera^ spiestuvē. 1796 Sanktpēterburgas Zinātņu akadēmijas spiestuves darbinieks, tai pašā gadā dodas uz Drēzdeni. 1796–1800 darbinieks Drēzdenes galma spiest. Neilgu laiku nošu burtlicis Meisenē. Īslaicīgi pilnveidojis amata prasmi Strasburgā. 1802–1803 burtlicis Tērbatas universitātes spiestuvē.
1804 ar K. G. Zontāga finansiālu atbalstu iegādājies G. F. Keila^ spiestuvi Rīgā L.Pils ielā 18. 1806 Rīgas pilsētas iespiedējs. H. spiestuves pienākums bija bez maksas apkalpot pilsētas vajadzības, bet tiesības pildīt privātpersonu pasūtinājumus. Pilsēta H. piešķīra brīvu dzīvokli. 1806 H. spiestuve tika pārcelta uz Doma eju, kur tā atradās līdz 1886. H. spiestuvē 1812 bija 1 spiede, 1828 – 3 spiedes, 1836 – 4 spiedes (3 koka, 1 –metāla). 1812 uzņēmumā strādāja 5 darbinieki, tai sk. 2 burtliči, 1836 – 7 darbinieki. Pēc H. nāves firma līdz tās pastāvēšanas beigām 1944 palika ģimenes uzņēmums. Iespiedumu titullapās saglabājās tās aizsācēja V. F. H. vārds. Darbu turpināja pēcnācēji: 1842–1877 F. E. Hekers^, 1877–1882 V. M. Hekers^, 1882–1889 J. V. F. Hekers^, 1889–1930, V.V. Hekers, 1889–1908 Ā. Špīlhauzs^, 1927–1939 un 1941–1944 F. V. Hekers^.
H. iespieda grāmatas, sīkiespieddarbus un periodiskus izdevumus vācu, krievu un latviešu valodās. Nozīmīgākie iespiedumi: “Fragment einer Urkunde der ältesten Livländischen Geschichte in Versen” (1817), “Mittheilungen aus dem Gebiete der Geschichte Liv-, Ehst- und Kurland’s” (1837–1939), “Ökonomisches Repertorium für Livland” (1808–1811), “Neueres ökonomisches Repertorium für Livland” (1812–1825), “Provinzialblatt für Kur-, Liv-, und Ehstland” (1828–1938), “Rigaische Stadtblätter” (1810–1907), “Der Zuschauer” (1807–1856).
