Vārda dienas: Fēlikss, Felicita , Asola, Aspazija, Aspāzija, Asunta, Atēna, Feliciana, Feliciāna, Felicianna, Felicians, Felicija, Felīcija, Felicijana, Felicijans, Felicjana, Felikarmena, Felikss, Felīsija, Filicija

Raksts

1906. gada 11. februārī Rīgā dzimis Fricis Dziesma (miris 2004. gada 21. augustā Stokholmā)

Fricis Dziesma (dzimis 1906. gada 11. februārī Rīgā, miris 2004. gada 21. augustā Stokholmā, Zviedrijā), īstajā vārdā Fricis Forstmanis, bija latviešu dzejnieks, žurnālists un bibliotekārs.

Dzimis namdara ģimenē. 1913. gadā kopā ar ģimeni pārcēlies uz dzīvi Ventspilī, Pirmā pasaules kara laikā dzīvojis Zlēkās.

Izglītību ieguvis Ventspils pamatskolā, ko pabeidzis 1923. gadā, un Ventspils vidusskolā, ko pabeidzis 1927. gadā.

No 1927. līdz 1938. gadam bijis dzelzceļu iecirkņa kantora tehniskais zīmētājs. Pēc tam strādājis dažādos laikrakstos (tai skaitā “Zemgales Balss”, “Brīvā Zeme”, “Tēvija”) redakcijas sekretāra, redaktora, tehniskā redaktora un citos amatos.

Fricis dziesma jaunības gados.

1944. gada novembrī emigrējis uz Zviedriju. Bijis bibliotekārs un grāmatsējējs Karaliskajā Literatūras, vēstures un senvēstures akadēmijā.

Dziesma izveidoja Eiropā plašāko privāto trimdas latviešu kultūrvēsturisko arhīvu. 1997. gadā saņēmis Pasaules brīvo latviešu apvienības balvu.

Dziesmas pirmā publikācija bija dzejolis “Celties” laikrakstā “Ventspils Avīze” 1919. gada 9. decembrī.

Daiļrade izdota vairākos krājumos, rakstījis arī liroepiku, balādes, tāpat nodarbojies ar tulkošanu un atdzejošanu. Bijis Latvijas PEN kluba biedrs.

No 1927. līdz 1938. gadam bijis tehniskais zīmētājs Dzelzsceļu virsvaldes Ventspils kantorī.

1933. gadā iznāk pirmais dzejoļu krājums “Pavasara vārtos”, kuram pats arī zīmējis vāku un gādājis par noformējumu.

1934.- dzeju krājums “Svētītie gadi”.To atzinīgi novērtē Edvarts Virza: “Atkal jauns dzejnieks, kuŗu lasot bieži paliek silti ap sirdi, jo daudzās vietās burbuļo patiesi īsta poēzija.”

Šai laikā apceļo savu iemīļoto novadu, iepazīstas ar Līvu krasta ļaudīm un viņu ikdienu, gūstot iespaidus savam izcilākajam dzejoļu krājumam “Līvzeme”(1935), kas piedzīvo 5 izdevumus.

1938. gadā pārceļas uz Jelgavu, kur strādājis dažādos laikrakstos (tai skaitā “Zemgales Balss”, “Tēvija”) redakcijas sekretāra un redaktora amatā.

Fricis Dziesma.

1939. gadā iznāk Alant Vila krājums ventiņu izloksnē “Poem par kulšen”.

No 1939. gada – “Brīvās Zemes” tehniskais redaktors Rīgā. Šo darbu viņš turpina arī padomju okupācijas posmā, kad avīze pārdēvēta par “Brīvo Zemnieku”. Strādā arī par mēnešraksta “Atbalss” galveno redaktoru.

Vācu okupācijas laikā viņš ir tehniskais redaktors apgādā “Zelta  Ābele” un laikrakstā “Tēvija”.

1944. gada novembrī Fricis Forstmanis ar sievu Mildu un mazo meitiņu Līviju, laivā no Jūrkalnes, dodas bēgļu gaitās uz Zviedriju un nokļūst Stokholmas nomalē Hēgerstēnā, kur aizvadīti visi trimdas gadi. Ģimenē pieaugums – dēls Tālis.

Kļūst par grāmatsējēju un grāmatu restauratoru Zinību akadēmijas (Vitterhetsakademien) bibliotēkā un Valsts archivā. Iegūst arī zviedru sporta fotogrāfa licenci. Tas viņam palīdzējis izveidot Eiropā plašāko privāto trimdas latviešu kultūrvēsturisko arhīvu.

1997. gadā saņēmis Pasaules brīvo latviešu apvienības balvu. Daiļrade izdota vairākos krājumos, rakstījis arī liroepiku, balādes, tāpat nodarbojies ar tulkošanu un atdzejošanu, piemēram, R.M.Rilkes un E.T.A.Hofmaņa darbus.

Bijis Latvijas PEN kluba biedrs. Kaislīgs sēņotājs un makšķernieks.

Avots: ž.”Daugava”, lkr.”Jaunā Gaita”

Fricis Dziesma savās mājās Stokholmā.

Show Buttons
Hide Buttons