Jānis Veselis (1896—1962) bija latviešu rakstnieks. Darbojās dažādos periodiskajos izdevumos, literatūras kritikā, uzskatāms par vienu no talantīgākiem prozaistiem ar savu īpašo stilu un savdabīgu pasaules skatījumu īsās prozas darbos un romānos.
Dzimis 1896. gada 1. aprīlī Neretas pagasta Āniņos zemnieku ģimenē. Mācījās Neretas Andreja skolā un Jēkabpils pilsētas skolā. Pirmā Pasaules kara laikā 1915. gadā iesaukts Krievijas impērijas armijā, pēc demobilizācijas 1918. gadā dzīvoja vecāku mājās Degumniekos netālu no Lubānas ezera, piedalījās brīvības cīņās. 1920. gada aprīlī laikraksts “Republikas Sargs” iespieda viņa pirmo dzejoli “Nav žēl”, drīz vien vairāki dzejoļi un stāsts “Tuksnesī” parādījās arī laikrakstā “Latvijas Kareivis”.
1921. gadā Veselis pārcēlās uz dzīvi Rīgā, pārtikdams vienīgi no sava literārā darba. Rakstīja stāstus, noveles, romānus un radīja pats savu literārās izteiksmes veidu – teiksmas. Sevišķu ievērību viņš ieguva ar romānu “Tīrumu ļaudis”, ko 1928. gadā godalgoja Kultūras fonds. Bija laikrakstu “Latvijas Vēstnesis” un “Jaunākās Ziņas” līdzstrādnieks. Otrā pasaules kara laikā bija apgāda “Latvju grāmata” redaktors, 1942. gadā izdeva latviešu mitoloģijas iespaidā tapušās “Latvju teiksmas”.
1944. gadā devās bēgļu gaitās uz Vāciju, 1950. gadā pārcēlās uz ASV, kur strādāja par latviešu grāmatu kolportieri. Jānis Veselis bija PEN kluba biedrs un studentu konkordijas Konkordija Valdemārija biedrs.
Miris 1962. gada 18. maijā, teicot runu “Daugavas Vanagu” sanāksmē Milvokos, apglabāts Kalamazū Riversaidas kapsētā.
Avots: https://lv.wikipedia.org/wiki/J%C4%81nis_Veselis