Katru dienu mēs staigājam starp milzum daudz cilvēkiem. Bet starp viņiem daži personības tēli ir īpaši spilgti – mēs paejam garām un vēlamies atskatīties uz šo cilvēku. Un tiklīdz mēs apbrīnojam šādu cilvēku, mēs vēlamies priecāties par mūsu dvēseles dziļumu, ka norit pārliecībā, ka šī persona ir īpaša, ka viņam kaut kas ir “dots”, bet mums kaut kāda iemesla dēļ “nav dots”- neļauj mums uzņemt un mainīt dzīves gaitu.
⠀
Ja mēs pārdomājam vēlreiz un sākam apjaust, ka jēga nav tanī, ka viņam izdevās, un tas viņam tika “dots”, bet gan tajā apstāklī, ka viņš spēja pārvarēt savas bailes un virzīties savā unikālajā personības pilnveides ceļā.
Dažus apbrīnos tie, kam ir dots, bet neko nedara, lai varētu virzīties savā unikālajā personības pilnveides ceļā. Citi pārvarēs savas bailes un spilgti pašrealizēsies.
⠀
Kāpēc es jums to visu saku- šajā brīnišķīgajā vasaras vakarā. Iespējams, ka viss sākas ar rīcību. Darbības palīdz pārvarēt bailes. Ikvienam ir jāiziet cauri noteiktām darbībām, tikai daži iziet cauri, citi apgriežas un turpina tikai aplūkot taku.
⠀
Es domāju, ka ir saprotama ideja par šīs manas gudrās domas būtību, tas ir,
nebaidīsimies uz Zemes būt unikāli un ticēsim, ka kāds mūsu dzīvi noteikti var ievirzīt citā gultnē!