Ēkas projektētājs M. Aleksandrovs. Skolas ēkas korpuss uzcelts 1958. g. un 1.09. skola atklāta, bet mācības sākās tikai 01.10.58., jo celtniecības darbi nav bijuši pilnībā pabeigti.
Pirmais direktors jaunuzceltajā skolā bijis Vikentijs Mročeks. 1959. g. skolā strādāja ap 20 skolotāju. 1961. g. / 14. Marts / skolu dzelzceļa pārvalde nodod skolu pilsētai un tā nosaukums tagad ir 1.septiņgadīgā skola / LPSR IM pakļautībā /.
Skolas direktore ir Jekaterina Baikova. Ar 1962.g. / 12.jūn. / Skolas nosaukums ir – 1.astoņgadīgā skola – / ti sakarā ar pāreju uz vispārējo astoņgadīgo izglītību /.
1963. g. 17.06. Skolu likvidē šajā ēkā, jo tā pāriet uz telpām P.Eihes / tagad Rušonu / ielu. Pēc pārejas uz jaunām telpām, skolas profils ir vidusskola un nosaukums -25.vsk. Vadoties no dokumentiem, pēdējā direktore 1.astoņgadīgajā skolā un jaunizveidotajā 25.vsk. bijusi Irēna Skaja.
1997.g. februārī 4. internātskolas nosaukums tiek mainīts un mainīts arī skolas profils, kļūstot par speciālo internātpamatskolu, kurā mācās bērni ar psihiskās attīstības aizturi un grūtībām mācībās.
Skolā uzņem bērnus ar rajona un republikas medicīniski-pedagoģiskās komisijas lēmumu.
Šobrīd skolā mācās bērni ar psihiskās attīstības aizturi un grūtībām mācībās, ar garīgās attīstības traucējumiem (A un B līm.) Un ar garīgās veselības traucējumiem.
Vairāk nekā 30 gadus par skolas direktoriem strādāja Tatjana Baranova (1980.-2017.g.)
1956.gadā Latvijā sākās jauna tipa – internātskolu organizēšana.1961.g. 11.dzelzceļa v-skolu nodēvēja un nodeva pilsētai, Mročeks Viktors saņēma uzdevumu no Dzelzceļa virsvaldes, jaunajā ēkā organizēja internātskolu, kura nosaukums tika piešķirts – 1. Latvijas dzelzceļš internātskola – un Mročeks Vikentijs tiek iecelts par direktoru.
1962. g. /25.04./skola tiek nodota pilsētai un saņem nosaukumu – 4.internātpamatskola. Par skolas direktori tiek nozīmēta Ludmila Mikalova (strādā līdz 1968. g.19.08.). 1963. g. – kad 1 astoņgadīgā skola pāriet uz Rušonu ielu, jaunizveidota 4.internātskola izvietojas visās trīs skolas piederošās ēkās.
Skolā mācījās un 6 dienas nedēļā uzturējās lielākoties bērni no nepilnām un nelabvēlīgām ģimenēm. Bērni uzturējās skolā pilnā valsts apgādē un saņēma arī apģērbus un apavus.
